Ir vairāki iemesli, kāpēc ir tik daudz dažādu lapu formu:
Ekoloģiskā pielāgošanās spēja: lapu forma bieži ir cieši saistīta ar augu ekoloģisko pielāgošanās spēju. Dažādas koku sugas aug dažādās vidēs un ir pakļautas dažādam ekoloģiskajam spiedienam. Augi pielāgojas šiem apstākļiem, pielāgojot savu lapu formu. Piemēram, sausos apgabalos, piemēram, tuksnešos, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu no lapām uz pašiem augiem, lapas būs ļoti mazas, pat kā ērkšķis; vietās ar aukstu klimatu uz lapām ir ne tikai biezs skuju slānis, bet arī vaska slānis, lai tie nesasaltu; un tropu lietus mežos augu lapas parasti izaug biezas un lielas, lai iegūtu vairāk saules gaismas.
Sugas evolūcija un ģenētiskie faktori: lapu formu ietekmē arī sugu evolūcija un ģenētiskie faktori. Evolūcijas procesā koku sugas pakāpeniski veidos lapu formas, kas pielāgojas konkrētām ekoloģiskajām vajadzībām, un dažāda ģenētiskā informācija var izraisīt dažādas lapu formas. Dabiskā atlase un ģenētiskās mutācijas var arī ieviest jaunas lapu formas augu populācijās.
Fotosintēzes prasības: Lapu forma ir cieši saistīta ar fotosintēzes vajadzībām. Augi izmanto savas lapas, lai veiktu fotosintēzi un gaismas enerģiju pārvērstu biomasā. Lapu formas izmaiņas var ietekmēt gaismas absorbciju un fotosintēzes efektivitāti. Dažām lapām ir īpašas struktūras, piemēram, daudzloku vai saliktas lapas, lai palielinātu fotosintēzes virsmu.
Aizsardzības mehānismi: Lapu formu var izmantot arī aizsardzībai, lai izvairītos no zālēdāju vai patogēnu uzbrukumiem. Dažām lapām ir asas malas vai muguriņas, kas padara tās mazāk uzņēmīgas pret zālēdājiem. Arī lapu matiņus vai ķīmisko sastāvu var izmantot, lai pretotos kaitēkļiem vai patogēniem.
Augšanas vide: Augu augšanas vide, tostarp augsnes kvalitāte, ūdens apgāde un klimatiskie apstākļi, var ietekmēt arī lapu formu. Augi var attīstīt adaptīvākas lapu formas īpašās vidēs, lai iegūtu vislielākās izdzīvošanas priekšrocības.